Nekas nerodas no nekā, parasti dārzā valda teiciens – tāpēc zālājus, dārzeņus un ziedošus augus cītīgi apaugļo, lai tie varētu vēl labāk attīstīties. Taču tas, kas ir piemērots intensīvai izmantošanai dārzā, daudzās pļavās var izrādīties nepareizs.
Kā mēslot pļavu?
Pļava ir jāmēslo atkarībā no tās veida: lauksaimniecībā izmantotām un treknām pļavām nepieciešams rūpnieciskais pļavu mēslojums vai dabiskas alternatīvas, piemēram, kūtsmēsli un komposts. Savukārt nabadzīgās pļavas ar kaļķi vajadzētu mēslot tikai reizi divos līdz trīs gados.
Mēslojums ir atkarīgs no pļavas veida
Pamatā jautājumu par to, kā mēslot pļavu, var iedalīt šādā formulā: mēslo tikai intensīvi izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās un treknās pļavas, jo tām ir lielas barības vielu prasības un tāpēc tās ir jāpārstrādā, izmantojot mēslojumu. Tomēr tas, kas ir piemērots zirgu un liellopu ganībām, kā arī treknām pļavām, var būt īpaši liktenīgs nabadzīgām vai sausām pļavām. Šajos pļavu veidos ir īpaši liela pļavu ziedu un zālaugu populācija, kā arī salīdzinoši maz stiebrzāļu, kas tomēr saglabājas tikai tik ilgi, kamēr augsne ir nabadzīga un barības vielām nabadzīga. Jo nabadzīgāka augsne, jo daudzveidīgāka un sugām bagātāka ir pļava. Iemesls tam ir nopietna atšķirība starp ātri augošām, konkurētspējīgām zālēm un augiem, kas vienkārši izspiež jutīgākus un lēnāk augošus augus, pateicoties papildu mēslojuma izmantošanai.
Kā un ar ko mēslot
Tomēr nabadzīgajām pļavām ik pa laikam nepieciešams arī mēslojums, ko tās saņem kaļķa veidā reizi divos līdz trīs gados. Savukārt lauksaimniecībā intensīvi izmantotās pļavas (īpaši siena un ganību pļavas) var piegādāt ar attiecīgajām vajadzībām īpaši pielāgotu industriālo pļavu mēslojumu vai ar dabīgo, organisko mēslojumu. Ir pieejamas vairākas iespējas, jo īpaši kūtsmēsli ir laba alternatīva. Kūtsmēsli jāievieto pavasarī – un, galvenais, tos vajadzētu dozēt taupīgi, pretējā gadījumā jo īpaši nezāles gūs labumu. Šī iemesla dēļ jūs pļaujat tikai tad, kad zāle jau ir sākusi augt. Papildus kūtsmēsliem kā pļavu mēslojumu var izmantot arī kompostu (41,00 € Amazon) - īpaši, ja tas ir sajaukts ar akmeņu putekļiem. Savukārt lauku kūtsmēsli nav īpaši piemēroti, jo uz pļavas veido hermētisku slāni, kas neļauj augiem augt. Kūtsmēsli gūst labumu tikai svaigi stādītās pļavās, jo tiem ir aizsargājoša iedarbība uz jaunajiem augiem. Bet neatkarīgi no mēslošanas veida, pirms mēslošanas pļavu vajadzētu ecēt vai skarifikēt, lai barības vielas varētu nokļūt irdinātajā augsnē.
Padomi un triki
Daži dārznieki vai zemnieki zvēr, ka mēslot savas pļavas ar mulčēšanu. Smalki sagrieztos spraudeņus atstāj pļavā, kur tie sadalās un izdala barības vielas. Metodei ir dažas priekšrocības, bet arī nopietni trūkumi, ja to neizmanto pareizi.
