Olīvas ir audzētas ap Vidusjūru daudzus gadu tūkstošus un vienmēr ir bijušas nozīmīgs iztikas avots tur dzīvojošajiem cilvēkiem. Olīvkoki aug gan Sahāras malā, gan skaistajā Toskānā. Taču tradicionālā olīvu audzēšana dod vietu rūpnieciskai audzēšanai.
Kā darbojas tradicionālā un rūpnieciskā olīvu audzēšana?
Olīvu audzēšana tradicionāli notiek Vidusjūras reģionos, kur olīvkokus stāda plaši izkaisītās birzīs un novāc ar rokām. Rūpnieciskā lauksaimniecība palielina pesticīdu izmantošanu un ūdens patēriņu, kas rada vides problēmas. Vācijā olīvu audzēšana ir eksperimentāla un ekonomiski mazāk svarīga.
Olīvkoki var ļoti novecot
Daudzi Vidusjūras atpūtnieki ir pazīstami ar šādiem attēliem: senie, kruzainie olīvkoki ar saplaisājušo mizu, lauku stila stumbriem un sudrabainām lapām ir veidojuši Vidusjūras ainavas tēlu kā neviens cits augs. Olīvkoki var izaugt ļoti veci; 600 līdz 700 gadi nav nekas neparasts. Ir zināms, ka daži eksemplāri ir vairākus tūkstošus gadu veci.
Gadsimtiem veci stādījumi rada vietu jauniem
Tradicionāli olīvkokus stāda plaši izkaisīti birzīs, bieži vien kopā ar citiem augiem. Tunisijā olīvas parasti asociē ar mandeļu kokiem. Tomēr šādos stādījumos nav vietas daudziem kokiem, jo olīvām ir nepieciešams daudz vietas no citiem augiem - īpaši, ja tie ir veci koki. Tradicionālā plantācijā uz hektāra aug ne vairāk kā 200 olīvkoku, sausās vietās to ir ievērojami mazāk. Līdz ar to tradicionālā audzēšana neļauj iegūt ļoti augstu ražu, tāpēc mūsdienās arvien vairāk tiek kultivētas rūpnieciskās plantācijas. Augļi kopš seniem laikiem ir vākti ar rokām.
Letālas sekas videi
Uz hektāru tiek iestādīti līdz 2000 olīvkokiem, kurus vēlākais pēc 25 līdz 30 gadiem atkal noplēš. Šai jaunajai audzēšanai ir postošas sekas ne tikai Vidusjūras ainavai, bet arī videi. Pesticīdi arvien vairāk tiek izmantoti rūpnieciskajās plantācijās, un ūdens patēriņš ir ārkārtīgi augsts – nāvējošs diezgan sausajos Vidusjūras reģionos, kur tas vēl vairāk saasina ūdens trūkumu. Rezultāts ir Dienvideiropas postījumi, t.i. H. tuksnešu veidošanās.
Olīvu audzēšana Vācijā
Daudzi olīvu mīļotāji cer, ka klimata pārmaiņas nākotnē ļaus Vācijā audzēt olīvas. To nevar pilnībā izslēgt, taču vēl tāls ceļš ejams. Tomēr optimāli olīvu augšanas apstākļi Vācijā nav gaidāmi šobrīd – vai tuvākajās desmitgadēs. Tikai dažos vīnogu audzēšanas reģionos ir (eksperimentālas) olīvu birzis, kas tomēr nedod nekādu būtisku ekonomisko atdevi.
Padomi un triki
Pērkot olīveļļu, pārliecinieties, ka iegādājaties kvalitatīvu, ekoloģiski ražotu eļļu ar izcelsmes apliecinājumu. Tas parasti nāk no tradicionālās audzēšanas. Kvalitātes zīmogs “Virgin Olive Oil” – patiesībā visaugstākais olīveļļai – neliecina par augstas kvalitātes produktu.
