Īstā lavanda (Lavandula angustifolia), tautā saukta arī par lielo vai īsto slazdu, nardu vai spieķi, ir īpaši novērtēta tās aromātiskās smaržas un skaisto ziedu dēļ. Tomēr augu var izmantot arī daudzu ēdienu (piem., jēra gaļas) aromatizēšanai vai kā smaržīgu vannas piedevu.
Kas ir īsta lavanda?
Lavanda (Lavandula angustifolia) ir aromātisks augs ar ziliem vai purpursarkaniem ziediem, kas zied no jūlija līdz septembrim. Tas nāk no Vidusjūras valstīm un satur ēteriskās eļļas, kurām ir nomierinoša un spazmolītiska iedarbība. Lavandu izmanto arī virtuvē, lai aromatizētu ēdienus.
Botāniskais profils
Lavanda pieder piparmētru dzimtai (Lamiaceae). Tā mietsakne sniedzas dziļi zemē. Augs veido 30 līdz 60 centimetrus augstu sazarotu apakškrūmu, kura vecākie zari ir kokaini. Savukārt jaunie dzinumi ir pelēkzaļā krāsā un kvadrātā. Lavandai ir iegarenas, šauras, adatai līdzīgas lapas, kas ir sudrabaini pelēkā krāsā. Šī lapu krāsa liecina par lavandas Vidusjūras izcelsmi, jo tā kalpo kā saules aizsardzība – līdzīgi kā olīvkoka sudrabainās lapas. No jūlija līdz septembrim uz gariem kātiem parādās smaržīgi zili vai purpursarkanie ziedu smailes.
Mājas un izplatīšana
Lavanda nāk no Dienvideiropas Vidusjūras valstīm, kur savvaļā aug akmeņainās un sausās nogāzēs. Benediktīniešu mūki savulaik pārveda šo augu pāri Alpiem; mūsdienās tā ir dzimtene daudzos Rietumeiropas un Ziemeļeiropas dārzos kā smaržīgs un ārstniecības augs. Franču Provansa ir īpaši slavena kā “lavandas zeme”, kur zilu un purpursarkanu ziedu paklājs klāj ainavu katru gadu, kad tā zied.
Īpašas šķirnes
Īsta lavanda ir pieejama dažādās šķirnēs un krāsās:
- Hidcote Blue (tumši zili ziedi, piemērots dzīvžogiem)
- Blue Cushion (kompakts krūms)
- Munstead (agri zied)
- Katrīnas jaunkundze (, vēlu zied, rozā ziedi)
- Rozea (arī rozā ziedi)
- Alba (b alti zied)
- Mailette (bagātīgi un ilgi zied, spēcīgs aromāts)
- Lady (kompakts krūms ar sulīgiem ziediem)
Sastāvdaļas un garša
Augs galvenokārt satur daudz ēterisko eļļu. Ir arī tanīni un rūgtvielas, flavonoīdi, kumarīni un rozmarīnskābe. Lavandai piemīt nomierinoša, spazmolītiska un nervus stiprinoša iedarbība. Smaržīgajam augam ir labi zināma svaiga, pikanta smarža. Pēc garšas ir nedaudz skābena un rūgta, līdzīga rozmarīnam. Jaunie lapu dzinumi ir piemēroti kā īpaša garšviela zivīm, mājputniem, sautējumiem, aitas gaļai, zupām un mērcēm.
Vēsturisks lietojums
Lai gan lavandas dzimtene ir Vidusjūras valstis, senatnē tai nebija īpašas ārstnieciskas nozīmes. Tās nosaukums ir atvasināts no latīņu vārda “mazgāt”, “lavare”, jo tīrie romieši aromatizēja savu vannas ūdeni ar šo augu. Tikai aiz Alpiem lavanda ieguva slavu un attīstījās par augsti novērtētu garšaugu dažādos klosteru un lauku dārzos. Pagājušajos gadsimtos lavanda tika uzskatīta par aizsardzības līdzekli pret infekcijas slimībām, piemēram, tāpēc, ka tās smarža atturēja slimības pārnēsājošās utis.
Padomi un triki
Veļu skapī no seniem laikiem likti k altēti lavandas pušķi. Viņi tur ne tikai izplata savu patīkamo smaržu, bet arī dzen prom kodes.
