Nedaudz lielākas dīķu sistēmas ir ideāli piemērotas, lai izrotātu ar maziem masīvkoka moliem vai pat izliektu koka tiltu. Kvalitāte un kalpošanas laiks ir atkarīgs no izvēlētā koksnes veida, tāpēc izskata dēļ labāk izvairīties no lētas koksnes.
Kādi koksnes veidi ir piemēroti dārza dīķiem?
Dārza dīķiem ir piemērotas tādas koksnes sugas kā lapegle, egle, priede, sarkanais ciedrs, ozols un robīnija. Atkarībā no koksnes veida atšķiras izturība, izturība un cena. Populāri koka elementi ir tilti, laipas un sēdekļi. Pareiza plānošana un būvniecība ir ļoti svarīga drošībai un ilgmūžībai.
Tikai: vispirms ir jāatrod īstā vieta zemnieciskajam koka tiltam, kas izgatavots no rietumu sarkanā ciedra, ozola vai robīnijas. Tas vēlreiz parāda, ka dīķa platība nekad nevar būt par lielu. Populārākie elementi no dabīgā koka, kas ne tikai lieliski izskatās, bet arī ir noderīgi, ir:
- Tilti un laipas;
- Koka klāji;
- Sēdvietas;
Pirms sākat būvēt mājīgo dīķa terasi vai molu, jāpārliecinās, ka koksne ir kvalitatīva tās vēlākās nestspējas interesēs, jo ne katrs koksnes veids ir piemērots izmantošanai ārpus telpām.
Iecienītākie dīķu celtniecība ar koku
- Lapegle: ļoti izturīgs, bet reti pieejams tirdzniecībā; Ilgmūžīgs pat bez impregnēšanas;
- Egle: nav īpaši izturīga skujkoku; Izmantošanai ārpus telpām tikai ar impregnēšanu; Derīguma termiņš no pieciem līdz astoņiem gadiem; lēta cena;
- Pride: vidēji izturīga ar impregnēšanu; Izturība ārpus telpām no astoņiem līdz desmit gadiem;
- Sarkanais ciedrs: importēta koksne, galvenokārt no Kanādas; sarkanīga krāsa izskatās īpaši eleganti; kalpo līdz 15 gadiem pat bez impregnēšanas; Trūkums ir augstā cena;
- Ozols un Robinia: (joprojām) vidēja cena, laba piemērotība izmantošanai ārpus telpām, cietkoksnes izturība ir no 15 līdz 20 gadiem;
- Tropu meži: ilgstoši kalpo arī bez impregnēšanas; grūti rediģēt; negatīva ietekme uz vidi, jo koksne parasti nāk no neatjaunojamiem avotiem;
Profesionāls darbs – drošības jautājums
Piestātnes, tiltus un klājus nedrīkst vienkārši nejauši novietot ūdenī ar pāļu atbalstu. To nospiedumam jābūt pietiekami lielam, lai tie nevarētu sabojāt krasta zonu ar augiem vai dīķa blīvējumu. Tāpēc koka klāju un molu nesošajai konstrukcijai jāsākas vismaz vienu metru (labāk 1,50 metri) pirms baseina malas. Pašai tiltu celtniecībai ir nepieciešamas noteiktas zināšanas par statiskām vērtībām, tāpēc praktiskas un drošas pieejamības labad to drīkst veikt tikai jomas speciālisti.
Padoms
Koka konstrukciju būvniecībā piesardzīgi jāpieiet, ja ūdens virsma ir mazāka par 30 m2, jo tās mēdz traucēt nelielu dīķu sistēmu izskatu.
