Mazie, sarkanīgie augļi ar cietu, bet plānu apvalku ir zināmi arī kā liči vai ličī. Ķīnas dienvidu dzimtenē plūmēm līdzīgos augļus sauc arī par “mīlestības augli”. Ličī ir tūkstošgadu veci kultivēti augļi, kas Ķīnas subtropu apgabalos ir audzēti vairāk nekā 2000 gadu.
No kurienes nāk ličī augļi?
Ličī sākotnēji nāk no Ķīnas dienvidiem, jo īpaši no Kvangtungas un Fukienas provincēm. To audzē subtropu reģionos vairāk nekā 2000 gadus. Mūsdienās ličijas audzē visā pasaulē, piemēram, ASV, Austrālijā, Dienvidaustrumāzijā un Brazīlijā.
Liči nāk no subtropiem
Liči nāk no ličī koka, kura dzimtene ir subtropi un ļoti slikti pacieš aukstumu un vēju. Ličī koka dzimtenē ziemas ir īsas un sausas, savukārt vasaras ir karstas un mitras. Lietus līst gandrīz katru dienu. Koki izaug aptuveni 10 līdz 12 metru augstumā un ir ļoti ražīgi – viens koks var dot līdz 300 kilogramiem augļu. Ličī ir kultivēts vismaz 2000 gadu; auglis pirmo reizi minēts ķīniešu rakstos mūsu ēras 1059. gadā.
Globālā audzēšana
Ličī sākotnēji nāk no Ķīnas dienvidiem, precīzāk, no mūsdienu Kwangtung un Fukien provincēm. Acīmredzot tur joprojām ir ciemi, kur ličī koki, kas ir vecāki par 1000 gadiem, nes augļus. Jau 17. gs19. gadsimtā ličī sasniedza kaimiņos esošās subtropu valstis, piemēram, Birmu un Indiju. Mūsdienās augļus audzē visā pasaulē piemērotās klimata zonās. Stādījumi ir sastopami ASV dienvidos, Austrālijā, Kanāriju salās, Dienvidaustrumāzijā, Madagaskarā, Izraēlā, Meksikā, Brazīlijā un Havaju salās.
Padomi un triki
Ličus var audzēt arī faktiski nepatīkamajā Vācijas klimatā – audzēšana siltumnīcā to padara iespējamu. Būtībā ličī koks ir diezgan mazprasīgs attiecībā uz aprūpi.
