Eiropas īve (Taxus baccata) kādreiz bija plaši izplatīta visā Eiropā, taču tagad tai draud izmiršana. Mūsu senči uzskatīja īvi kā mistisku koku. Arī dzīves ilgumam var būt nozīme, jo īves koki var dzīvot vairāk nekā 1000 gadus.
Kur atrodas vecākā īve pasaulē?
Vecākā īve pasaulē ir Fortingall īve Skotijā, kuras vecums tiek lēsts aptuveni 2000 gadu. Tas padara to arī par vecāko koku Eiropā, lai gan, iespējams, pastāv arī citas šādas vecas īves, taču ierobežotā skaitā.
Kur atrodas vecākā īve pasaulē?
Eiropā ir daži īves koki, kuru vecums ir vismaz 1500 gadu. Dažas aplēses runā pat par 2000 līdz 4000 gadiem. Tā kā noteikt īves vecumu ir tik grūti, pret šādu informāciju jāizturas piesardzīgi.
Tā sauktā Fortingall īve, kas atrodas Skotijas baznīcas pagalmā, iespējams, ir vecākā īve pasaulē. Tiek lēsts, ka šī parauga vecums ir aptuveni 2000 gadu, kas arī padara īve par vecāko koku Eiropā. Iespējams, ir arī citi šī vecuma īves koki, lai gan to skaits, visticamāk, ir ļoti ierobežots.
Kura ir vecākā īve Vācijā?
Vecā Balderšvangas īve Algavā ir vecākā īve Vācijā. Šim paraugam ir ļoti dažādi vecumi, sākot no 800 līdz pat 4000 gadiem. Tomēr vecums no 800 līdz 1500 gadiem tiek uzskatīts par reālu, kas joprojām padara koku par vecāko koku Vācijā. Tādējādi Balderšvangera īve kļūtu vēl vecāka par dažādiem “1000 gadus veciem” ozoliem un liepām, kas sastopamas visur. Mūsdienās koks stāv kā savrups koks, bet kādreiz, iespējams, audzis blīvā mežā, kas tika nocirsts viduslaikos.
Kāpēc ir tik grūti noteikt īves vecumu?
Tipisks veciem īves kokiem ir dobais stumbrs iekšpusē, jo koks laika gaitā pūst. Līdz ar to nav iespējams saskaitīt gada gredzenus, lai noteiktu vecumu, tāpēc koku pētniekiem jāpaļaujas uz aplēsēm, kas balstītas uz stumbra apkārtmēru un koka augstumu. Taču tās var būt tikai ļoti aptuvenas aplēses, jo koku augstuma un biezuma pieaugums vides ietekmes dēļ var ļoti svārstīties. Tāpēc salīdzinoši mazs un šaurs koks var būt vecāks par īpaši iespaidīgu paraugu, ja augšanas vietas apstākļi būtiski atšķiras.
Kāpēc īvei draud izmiršana?
Viduslaikos īves koki arvien biežāk tika izcirsti daudzos Eiropas reģionos, tāpēc līdz 16. gadsimta beigām Bavārijā nevarēja atrast nevienu eksemplāru. Koksne, kas bija gan cieta, gan elastīga, bija īpaši pieprasīta ieroču (piemēram, garo loku) un mūzikas instrumentu konstruēšanai. Turklāt ļoti indīgais koks bieži tika nocirsts, lai pasargātu dzīvniekus (piemēram, zirgus, liellopus, cūkas utt.) no nāvējošas saindēšanās. Šī iemesla dēļ senie īves koki ir pārsteidzoši divu iemeslu dēļ: tie pārcieta kailcirtes un varēja nodzīvot līdz neparasti vecumam.
Padoms
Īves koki ir piemēroti kā dzīvžogi
Aptuveni 18. gadsimtā īves koki bieži tika stādīti dārzos un parkos kā dizaina elements, piemēram, kā dzīvžogs vai topija. Skujkoks ir ļoti izturīgs pret griezumiem un nodrošina lielisku privātuma aizsardzību.
