Skujkoku lapām ir ļoti atšķirīgs izskats atkarībā no sugas un šķirnes: tās var būt platas vai plakanas, smailas vai apaļas, garas vai īsas, cietas vai mīkstas. Ir arī dažādas krāsas, piemēram, zaļa, zils un dzeltenas nokrāsas. Ar šādu daudzveidību dārzā var radīt lielu dažādību.
Kuriem skujkokiem ir mīkstas skujas?
Skujkoku koki ar mīkstām skujām ir Eiropas lapegle (Larix decidua), parastais kadiķis (Juniperus communis), rietumu lapene (Thuja occidentalis) un Duglas egle (Pseudotsuga menziesii). Šīs sugas ir ideāli piemērotas dārzam un rada daudzveidību pēc formas un krāsas.
Skaistākā skujkoku suga ar mīkstajām skujām
Skujkokiem nav obligāti jābūt asām, caurdurošām adatām. Tā vietā dārzam ir daudz skaistu sugu ar mīkstām skujām.
Eiropas lapegle (Larix decidua)
Vismīkstākās skujas, iespējams, ir Eiropas lapeglei, kas ir arī vienīgais lapu koku skujkoks. Rudenī saplacinātās un ļoti lokanās skujas, kuru garums ir līdz trim centimetriem, kļūst zeltaini dzeltenas un izbirst. Taču retāk kļuvušais meža koks vietu atrod tikai ļoti lielos dārzos vai parkos - tas var izaugt pat 40 metrus augsts.
Parastais kadiķis (Juniperus communis)
Dažām parastā vai parastā kadiķa šķirnēm ir vēdekļveida zari ar plakanām, adatveida lapām. Diezgan netipisku izskatu piedāvā īpaši šķirnes 'Green Carpet' un 'Repanda' ar garām, mīkstām adatām. Mīkstas adatas var atrast arī citām kadiķu sugām, piemēram, ložņājošajam kadiķim (Juniperus horizontalis) un Pfitzer kadiķim (Juniperus x pfitzeriana). Citām sugām un šķirnēm var būt ļoti asas un cietas adatas.
Vakaru dzīvības koks (Thuja occidentalis)
Dzīvības kokam, ko sauc arī vienkārši par "tūju", ir mīkstas, zvīņveida lapas. Tie ir cieši piespiesti pie zariem, blāvi zaļi no augšas un bālāki no apakšas. Ziemā tiem bieži ir olīvu līdz bronzas krāsa. Ir arī daudzas šķirnes ar dzeltenām adatām, piemēram, 'Sunkist', 'Golden Globe' vai 'Europe Gold'. Raksturīga ir arī spēcīga aromātiskā smarža, kas izplūst, kad adatas tiek berzētas starp diviem pirkstiem.
Duglasa egle (Pseudotsuga menziesii)
Duglasa egle, ko šajā valstī bieži dēvē par Duglasa egli, ir ļoti mīkstas, strupas skujas. Tie ir atsevišķi un ir līdz četriem centimetriem gari. Ja jūs paņemat dažas adatas starp diviem pirkstiem un berzējat tās, tās izdala svaigu smaržu, kas atgādina citronu. Duglasa egle sākotnēji nāk no Ziemeļamerikas un labos apstākļos var izaugt līdz 60 metriem augsta. Attiecīgi šis koks ir piemērots tikai lieliem dārziem vai parkiem.
Padoms
Retums ir zelta lapegle (Pseudolarix amabilis), kas arī ir vasarzaļa un kuras skujas rudenī kļūst brīnišķīgi zeltaini dzeltenas. Neskatoties uz šo līdzību, suga nav radniecīga vietējai lapeglei.
