Vairums atpūtas dārznieku nevar vienkārši atstāt nezāles ziemai. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, oktobra pirmajās dienās vajadzētu ieplānot vēl dažas stundas nezāļu likvidēšanai, jo pārmērīga savvaļas augšana atpūtas laikā no dārza augsnes nevajadzīgi izņem daudz barības vielu, kuras labprātāk izmantotu atkal savai darbībai. jauni augi pavasarī.
Kā jārauj nezāles rudenī?
Lai rudenī efektīvi izravētu nezāles, vispirms irdiniet mitro augsni ar izturīgu trīszaru, izraujiet lielākos augus, ieskaitot to saknes, savāciet mazākus augus un vairākas reizes grābiet augsni. Nezāles jāiznīcina sestdienās un sausā vietā, lai izvairītos no atkārtotas izplatīšanās.
Katrs dārza īpašnieks ir iecienījis noteiktas metodes nezāļu apkarošanai. Pagājušajā mēnesī ziņojām par to, kā cīnīties ar šo kaitēkli vismazākajās vietās, piemēram, ietvju vai terašu savienojumos, kurus ir grūti uzturēt tīru. Šeit ir daži padomi par to, kā nātres, zālāja zāli, knābi utt. var nedaudz vieglāk izraidīt no āra.
Pagaidi un ļauj tam augt!?
Ja tas jūs pārāk netraucē un nesabojā dārza izskatu, vienkārši mēģiniet pagaidīt dažas dienas ilgāk, pirms ravējat un cīnāties ar nezālēm. Lielāku, 5 līdz 10 cm garu augu ar celmiem un kātiem izņemšana no dobes ir daudz efektīvāka nekā tikai kapli vilkšana pa dārza augsni ar kapli un zaļumu sasmalcināšana mazos gabaliņos, kas pēc tam ir darbietilpīgi un laikietilpīgi. paņemiet ar pirkstiem.
Mugurai draudzīga ravēšana patiesībā darbojas šādi
- atlaidiet vēl mitro augsni ar izturīgu trīszaru (neizmantojiet tās lokanās metāla spīles no datortehnikas veikala rakšanas galda!), ja iespējams, līdz nezāļu saknēm, pa vienam kvadrātmetram;
- Stingri satveriet augus tieši virs zemes un lēnām izvelciet tos līdz galam aiz saknēm;
- Mazākus augus tagad var savākt arī vieglāk;
- tad ar trijzobu vairākas reizes grābiet augsni pilnībā un arī savāciet atlikušos augus, kas pēc tam redzami;
- pēc augsnes izžūšanas, ja nepieciešams, noņemiet visas jau izžuvušās augu atliekas;
Metodes priekšrocība ir tā, ka dobes saglabājas bez nezālēm vismaz trīs reizes ilgāk nekā ar parasto kaplēšanu. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir strādāt uz ceļiem, lai gan esat pat redzējuši, kā dārznieki šim nolūkam piesien sev slaukšanas ķeblīti.
Vēl daži padomi pret nezāļu mēri?
- Pieneņu un dadžu dziļi augošās mietsaknes vislabāk ir nogriezt pēc iespējas tālāk zem augsnes virsmas. Īpaši labi var gūt panākumus, izmantojot dārza specializētā veikala sparģeļu griezēju.
- Zem krūmiem, rožu stādiem vai augļu kokiem 5 līdz 10 cm bieza mulčas kārta uz zemes palīdz, lai nezāles nevarētu netraucēti izdīgt; Koksnes skaidas ar mizu mulču, pievienojot ragu skaidas mēslošanai, būtu optimāls maisījums;
- Dīvānzāle un gruntszāle ir vienas no spītīgākajām nezālēm, kuras var neatgriezeniski iznīcināt, tikai tās izrokot, neatstājot nekādas atliekas; Vienīgais, kas šeit parasti palīdz, ir rakšanas dakša, lai skartās vietas atkal apstrādātu turpmākai stādīšanai;
- Stādot zemsedzes augus, kas būtiski ierobežo vai pat padara neiespējamu nezāļu augšanu šajās vietās;
- Gultas pārklāji ar mulčēšanas papīru vai necaurspīdīgām plastmasas plēvēm; Lai ievietotu augus (piemēram, zemenes), augšējo slāni šajos punktos izgriež krusta formā; Nezāles vairs nevar sasniegt virsmu; Tajā pašā laikā zemē paliek ģeotermālais siltums, kas vēl vairāk veicina augu augšanu;
Lai kuru variantu izvēlētos – vienmēr paturiet prātā, ka nezāles kompostā neietilpst, ja vien tās nav bez sēklām un ir sausas. Tā kā komposta kaudzē (4) veidojas zemā temperatūra aptuveni 40 °C, nezāļu stādi un sēklas ne vienmēr pilnībā nomirst. Tie pat netraucēti izplatās kompostētājā un, iespējams, mēnešus vēlāk aukstajā rāmī, ja jūs, šķiet, labticīgi, gatavu kompostu sajaucat augsnē kā organisko dabisko mēslojumu. Tas nebūtu kaitīgs mūsu veselībai, taču tas būtu indīgs augu augšanai. Bet mazliet paliksim pie tēmas par indēm?
