Ūdens mēris ir vairojošs ūdensaugs. Kāti, kuru garums var sasniegt trīs metrus, ir daudz, un tos ir grūti nepamanīt. Ar saknēm situācija ir pretēja. Daži novērotāji brīnās, vai šim ūdensaugam vispār tāda ir. Mēs precizēsim.
Vai ūdens mērim ir saknes?
Ūdenszāle veido saknes sabiezinātos stublāju vietās (mezglos), no kuriem izaug arī lapas. Saknes kalpo, lai noenkurotu augsni un absorbētu barības vielas no ūdens. Augs viegli vairojas pat bez esošām saknēm.
Sakņu veidošanās mezglos
Mezgli ir sabiezinātas vietas uz stublāja, no kurām parādās lapas. Kātam ir vairāki mezgli, kas izvietoti ar regulāriem intervāliem. Ūdenszāle neveido skrējējus vai sakneņus. Tas izstumj savas saknes no šiem mezgliem.
Teorētiski visur, kur paceļas lapa, var izaugt sakne. Praksē augs neveido saknes katrā mezglā, bet pēc vajadzības.
Sakņu veidošanās sajūta
Viens sakņu uzdevums ir tās noenkurot zemē. Tāpēc ūdenszāle pēc stādīšanas veidos saknes. Tomēr tos lielā mērā sedz substrāts, un tāpēc mēs tos nevaram atpazīt. Summu var raksturot arī kā nelielu.
Saknes var veidoties arī tālāk, uz ūdens ieskautiem kātiem. Ja ūdenszāle atrodas akvārijā, to var skaidri redzēt tīrā ūdenī. Tie, iespējams, kalpo barības vielu uzsūkšanai no ūdens.
Padoms
Ūdenszāles augus dīķī, kas jau ir stingri iesakņojušies substrātā, ir grūti kontrolēt. Tāpēc stādīšanas laikā ņemiet vērā savu milzīgo augšanas vēlmi.
Pavairošana bez saknēm
Tas, ka saknes var izdīgt no katra mezgla, atvieglo šī auga pavairošanu:
- pietiek ar mazu auga gabaliņu
- tam vēl nav jābūt saknēm
- iestādot tas drīz veido saknes
- var novietot arī uz ūdens
- drifting, tā meklē iespēju iesakņoties
Padoms
Uzmanieties, lai nejauši neveicinātu nevēlamu ūdenszāles izplatīšanos. Pēc auga nogriešanas nogrieztās auga daļas pēc iespējas pilnībā jāizņem no ūdens.
